Etusivu
Itu ry.
Makasiini
Ajankohtaista
Näyttelyt
Tapahtumat
Yhteystiedot
Sijainti

Galleria
Linkit

Kulttuuriyhteis-
työ Kulttuurin
Kuviot

RAG
Suomeksi
Latvian
English

Rag is super international!

Noteikti mums visiem ir lupatu materiāls. Drēbju skapju saturs ir uzmanīgi pārbaudīts. Kā audējas  ražojam arī jaunu materiālu.

Un re, tā ir, ka krekls, kas agrāk bija tik ērts,  pēkšņi ir nemodīgs, kā bikses kļūst šauras vai iemīļotais naktskrekls vienkārši iet gabalos. Tekstilijas neiztur bezgalīgi, bet var būt noderīgas lupatās kā izejviela. Varēsim tās atkārtoti izmantot un tādā veidā aizsargāt dabas bagātības. Tieši tā kā mēs sievietes esam nevienādos gados, arī lupatām ir savs vecums; tās ir klāt laiks. Lupatas ir vienmēr veco un atkārtoti jauno piemiņu pilnas. Mēs apsträdājam un lietojam lupatas dažādos veidos savā darbā. Attēlojam sevi kā  lupatu lelles? Kas no mums ir biedēklis un kas no lupatu šķeterēm padarīta būtne?

Reika Vesala, Outileena Uotila, Ulla-Maija Kylämarkula, Elina Kylämarkula

Elina Kylämarkula

b. 1956

Man tekstilijas ir mīlestība. To sajūta uz ādas un kā tā vāc piemiņas. Lupata, veca un nodilusi, atkal izmantota. Aužu lupatu tepiķus, ne vienmēr no veciem audumiem, bet lielākoties no tekstilrūpnicas blakusproduktiem. Tie tiek nokrāsoti šķeterēs ar gaisām un priecīgām krāsām un pēc tam uz austuves grīdas kamolos meklē piemēroto un jauko ”krāsas biedri”.
Bieži, kad man būtu jāauž, izskrēju pagalmā laistīt puķes. Ievēroju, kā tām iet un laikam kaut kas no to krāsām pārvietosies tepiķos. Gribu konservēt vasaras krāsastepiķa svītrās ziemai. Dažreiz matriāls, lupata, ir tik skaists, ka nevaru to ieaust audumā. Gribu to saglabāt brīvs, neiesist to starp auduma strēmelēm.

Mana austuve un māja atrodas mūsu bijūšajā kūtī, par ražošanas pārbaudījumu ir atbildīgas mūsu kaķi. Jā gan, tepiķi labi iztur kaķa skrāpëšanu.

 

Elina Kylämarkula, Perkiöntie 13, 31640 Humppila
tel. +358 50 5868187, e-mail: elinakyla at gmail. com

^

Ulla-Maija Kylämarkula

b. 1929

Esmu dzīmusi Dienvidsomija. Mūsu lauku sētā audzējām labibu un lopus, kopām mežu un audām audumus. Dzīvojām zemnieku dzīvi, zemes tuvumā.
Mans vīrs ir laukzaimnieks, mums ir četri bērni un četri mazbērni.
Esmu gājusi vairākos mākslas un rokdarbu kursos. Gleznoju akvarēlī un eļļās.  nodarbojos ar keramiku.  Tagad interesējos par lupatām, tamborejos un aužu no tām.

Pēc manām domām ēdiena gatavošana, maizes cepšana un skaisti uzklātais ēdamgalds ir arī māksla. Pārbūvējām galveno  ēku restorānā. Mana iecere bija, ka katram apmeklētājam viesošānās pie mums būtu vispusīgs un patīkams piedzīvojums.

Perkiöntie 14, 31640 Humppila, Finland

^

Outileena Uotila

s. 1971

Domāju, strādāju ar rokām, domāju. Sabiedrības struktūra mani pārsteidz, interesējos par cilvēka dzīvi. Daba ir tik gatava, mēs cilvēki savā pusgatavībā gatavi citu cilvēku sabiedrībā. Manā sabiedriskajā mākslā un manās izrādēs savienojas tradīcija un rokdarbs ar institūtiem un cilvēkiem, ko es satieku. Piedalos arī kultūras kooperatīva Virmajūri darbībā.
Mans moto ir bijis manas 20 gadu ilgas tekstilaudējas carjeras laikā aust tikai pēc pasūtījuma: pasaule jau ir tekstiliju pilna. Lietot lupatas man ir pats par sevi saprotams. Baznīcu tekstilrokdarbi ir svarīga daļa manā darbībā.

Manam dzīves veidam pieder lopu kopšana, ogošana un  staigāšana dabā. Vasarās saimniekoju Korteniemi tradicionālajā saimniecībā, kas pieder Meža valdei.
Esmu dzīmusi 16. novembrī 1971 Tirvē (Tyrväällä), laulībā ar Timo Heleniusa, deliņa Pietu māte.

Outileena Uotila, Sarkiantie 293, 38200  Sastamala, Finland,
puh. +358 400 927 198
sähköposti: outileena.uotila at gmail. com

^

Reika Vesala

Diegiem, auklām un citiem materiāliem ir man simboliska nozīmē. Tie nozīmē pastāvĩbu un ierobežojumu,  pārtrūkumu unsavienošanu, iesākumu un mērķa sasniegumu. Somijā runā par sarkano diegu, kas nozīmē lietas būtību un par dzīves diegu, kas nozīmē drĩves gaitu. Manā dzimtenē, Japānā,  savukārt sarkānais diegs ir saistīts ar dzīves biedri vai biedru satikšanu. Abos gadījumos  diegi ir galvenas lietas dzīvē. No pašiem diegiem aužot esam dabūjuši audumus un drēbes, ar plūksnas tehniku cilvēki ir gatavojuši segas un tepiķus, kas ir labāki par dzīvnieku ādām. Šie materiāli ir bijuši arī manas iedvesmas degaukla.

Kā mākslas studente manā dzimtenē radīju no diegiem, limlentēm un citiem atbils- tošiem gariem materiāliem kolāžas, instalācijas un scenogrāfijas. Pēc ieceļošanas no Osakas Somijā man ir bijusi iespēja  iepazīties ar somu tekstilmākslu un sāku intereseties par tekstildarbiem un to vēsturi.  Figuratīva tradīcija pāriet no vienas kultūras otrā. Tā apiet zemeslodi tīkla veidā un dabū jaunas formas arī manā darbā.

Reika Vesala

  • Dzīmusi 1972 Fukuokā un izaugusi Osakā (Japānā).
  • Pirmā privātizrāde 1993 Japānā.-
  • Ieceļojusi  Somijā 1998. Dzīvo Forsā.
  • Apgērba un tekstilartesāne, dizaina studente
  • Grupu izrādes, Izrādes pēc ielūgumu un mākslas notikumi.
  • Mācā, lasa lekcijas un vada mākslas grupus
  • Vīrs: Tuomas, dēls: Aleksanteri 13 g, meita Lili 10 g, kakadu Oskari.
  • Muzicē ar gimeni: Reika:  klavieres, Tuomas: (čells), Aleksanteri:  (alta vijole) un Lili: (vijole).

^