Etusivu |
Rag is super international!Noteikti mums visiem ir lupatu materiāls. Drēbju skapju saturs ir uzmanīgi pārbaudīts. Kā audējas ražojam arī jaunu materiālu. Un re, tā ir, ka krekls, kas agrāk bija tik ērts, pēkšņi ir nemodīgs, kā bikses kļūst šauras vai iemīļotais naktskrekls vienkārši iet gabalos. Tekstilijas neiztur bezgalīgi, bet var būt noderīgas lupatās kā izejviela. Varēsim tās atkārtoti izmantot un tādā veidā aizsargāt dabas bagātības. Tieši tā kā mēs sievietes esam nevienādos gados, arī lupatām ir savs vecums; tās ir klāt laiks. Lupatas ir vienmēr veco un atkārtoti jauno piemiņu pilnas. Mēs apsträdājam un lietojam lupatas dažādos veidos savā darbā. Attēlojam sevi kā lupatu lelles? Kas no mums ir biedēklis un kas no lupatu šķeterēm padarīta būtne? Reika Vesala, Outileena Uotila, Ulla-Maija Kylämarkula, Elina Kylämarkula Elina Kylämarkulab. 1956 Man tekstilijas ir mīlestība. To sajūta uz ādas un kā tā vāc piemiņas. Lupata, veca un nodilusi, atkal izmantota. Aužu lupatu tepiķus, ne vienmēr no veciem audumiem, bet lielākoties no tekstilrūpnicas blakusproduktiem. Tie tiek nokrāsoti šķeterēs ar gaisām un priecīgām krāsām un pēc tam uz austuves grīdas kamolos meklē piemēroto un jauko ”krāsas biedri”. Mana austuve un māja atrodas mūsu bijūšajā kūtī, par ražošanas pārbaudījumu ir atbildīgas mūsu kaķi. Jā gan, tepiķi labi iztur kaķa skrāpëšanu.
Elina Kylämarkula, Perkiöntie 13,
31640 Humppila Ulla-Maija Kylämarkulab. 1929 Esmu dzīmusi Dienvidsomija. Mūsu lauku sētā audzējām labibu un lopus, kopām mežu un audām audumus. Dzīvojām zemnieku dzīvi, zemes tuvumā. Pēc manām domām ēdiena gatavošana, maizes cepšana un skaisti uzklātais ēdamgalds ir arī māksla. Pārbūvējām galveno ēku restorānā. Mana iecere bija, ka katram apmeklētājam viesošānās pie mums būtu vispusīgs un patīkams piedzīvojums.
Perkiöntie 14, 31640 Humppila, Finland Outileena Uotilas. 1971 Domāju, strādāju ar rokām, domāju. Sabiedrības struktūra mani pārsteidz, interesējos par cilvēka dzīvi. Daba ir tik gatava, mēs cilvēki savā pusgatavībā gatavi citu cilvēku sabiedrībā. Manā sabiedriskajā mākslā un manās izrādēs savienojas tradīcija un rokdarbs ar institūtiem un cilvēkiem, ko es satieku. Piedalos arī kultūras kooperatīva Virmajūri darbībā. Manam dzīves veidam pieder lopu kopšana, ogošana un staigāšana dabā. Vasarās saimniekoju Korteniemi tradicionālajā saimniecībā, kas pieder Meža valdei.
Outileena Uotila, Sarkiantie 293, 38200 Sastamala, Finland, Reika VesalaDiegiem, auklām un citiem materiāliem ir man simboliska nozīmē. Tie nozīmē pastāvĩbu un ierobežojumu, pārtrūkumu unsavienošanu, iesākumu un mērķa sasniegumu. Somijā runā par sarkano diegu, kas nozīmē lietas būtību un par dzīves diegu, kas nozīmē drĩves gaitu. Manā dzimtenē, Japānā, savukārt sarkānais diegs ir saistīts ar dzīves biedri vai biedru satikšanu. Abos gadījumos diegi ir galvenas lietas dzīvē. No pašiem diegiem aužot esam dabūjuši audumus un drēbes, ar plūksnas tehniku cilvēki ir gatavojuši segas un tepiķus, kas ir labāki par dzīvnieku ādām. Šie materiāli ir bijuši arī manas iedvesmas degaukla. Kā mākslas studente manā dzimtenē radīju no diegiem, limlentēm un citiem atbils- tošiem gariem materiāliem kolāžas, instalācijas un scenogrāfijas. Pēc ieceļošanas no Osakas Somijā man ir bijusi iespēja iepazīties ar somu tekstilmākslu un sāku intereseties par tekstildarbiem un to vēsturi. Figuratīva tradīcija pāriet no vienas kultūras otrā. Tā apiet zemeslodi tīkla veidā un dabū jaunas formas arī manā darbā.
Reika Vesala
|
